Mūsu mazās izklaidītes

Ārpus visām ikdienas iešanām, skriešanām un rutīnas ir viena laba lieta – brīvdienas! Starp citu, Emirātos nav darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Šeit visi rukā no svētdienas līdz ceturtdienai. Brīvdienas skaitās piektdienas un sestdienas. Un arī ne visiem sestdienas ir brīvas. Visi labor worker`i  (par to kas tie tādi arī kādreiz pastāstīšu) strādā sešu dienu darba nedēļu. Bet mēs savās brīvdienās cenšamies visu ko sadarīt. Piemēram, kādu laiku atpakaļ bijām Dubaijas muzejā. Ziniet, bija interesanti! Apbrīnojami kā šeit izskatījās pirms tika atrasta nafta. Muzeju gan gāza riņķī tūristi no Japānas/Ķīnas (piedodiet, neatšķiru!), kā arī mūsu draugi – krievi. Ja uz muzeju dodas brīvdienā, tad ar to ir jārēķinās, ka tevi stumdīs, grūstīs un elpos pakausī. Domāju, ka darba dienā vajadzētu būt mierīgāk.

Muzejā viss ir baigā tumsā un ir tāda maziet krīpī sajūta, jo brīžiem nevar saprast, kas te dzīvs un kas ne...

Muzejā viss ir baigā tumsā un ir tāda maziet krīpī sajūta, jo brīžiem nevar saprast, kas te dzīvs un kas ne…

Dubaijas muzejā

Dubaijas muzejā

Dubaijas muzejā

Dubaijas muzejā

Dubaijas muzejā gultiņa

Dubaijas muzejā gultiņa

Kauliņi čuč

Kauliņi čuč

Suvenīru tīkotāji pēc muzeja apmeklējuma

Suvenīru tīkotāji pēc muzeja apmeklējuma

Vēl viena pieminēšanas vērta vieta, kur esam pabijuši ir Al Ain Zoo. Tas gan neatrodas Dubaijā, bet gan pusotras stundas brauciena attālumā, bet ir vērts aizkulties. Pēc šausminošās Dubaijas Zooloģiskā dārza pieredzes šis bija woow. Ieejas maksa pieaugušajiem ir 20 dirhami. Sakārtota vide (nekur nekas nesmird!), daudz un dažādi dzīvnieki, kā arī dažādas papildu izklaides bērniem. Kad devāmies prom no Zoodārza bija jau diezgan tumšs, bet arābu ģimenītes tik un tā, gandrīz totālā tumsā, sametušies zālītē (speciāli atvēlētā vietā) vēra vaļā savus piknika grozus un turpināja ballīti.

Dzīvnieku kiš-miš.

Dzīvnieku kiš-miš.

Lauvas

Lauvas

Visi grib redzēt lauvas tuvumā. Patiesībā sajūta diezgan baisa, jo pieiet var pie paša stikla tuvu, tuvu klāt, bet nav tā kā Rīgas Zoodārzā, kur tie dzīvnieki paslēpušies. Te lauva ar savu ķepu sita pa stiklu un neganti rēca. Man bija bail. Arābiem gan nē!

Visi grib redzēt lauvas tuvumā. Patiesībā sajūta diezgan baisa, jo pieiet var pie paša stikla tuvu, tuvu klāt, bet nav tā kā Rīgas Zoodārzā, kur tie dzīvnieki paslēpušies. Te lauva ar savu ķepu sita pa stiklu un neganti rēca. Man bija bail. Arābiem gan nē!

Lauvas čuč

Lauvas čuč

Lauvas baigi tuvu

Lauvas baigi tuvu

Šie divi eksemplāri bija no kādas slāviski runājošas valsts. Māte ar dēlu. Mamma visu centās sabildēt, bet dēlam tas besija.

Šie divi eksemplāri bija no kādas slāviski runājošas valsts. Māte ar dēlu. Mamma visu centās sabildēt, bet dēlam tas besija.

Visur apbrīnojama klātesamības sajūta

Visur apbrīnojama klātesamības sajūta

Savvaļa nebrīvē

Savvaļa nebrīvē

Žirafes

Žirafes

Mazs cilvēks skatās uz žirafēm

Mazs cilvēks skatās uz žirafēm

Žirafes ņammā

Žirafes ņammā

Vienā no piektdienām bijām nolēmuši apmeklēt arī Dubaijas zivju tirgu. Tiesa gan to mēs nokavējām, jo tas ir vaļā no 05:00 – 13:00, pēc tam atveras dārzeņu un augļu tirgus, kas ir tieši blakus. Neskatoties uz to, ka zivis it kā vairs netirgoja, tev visu laiku kāds skrien pakaļ un prasa vai negribi nopirkt kādu zivi! Beigās padevāmies kārdinājumam un, izvesti caur visādiem labirintu labirintiem, nopirkām garneles. Prasīju vien 10, iedeva 17. Tā pat arī ar dārzeņiem – pērc gurķus, uzmet pa virsu arī burkānus. Un nevis tā, ka tev par to jāmaksā, bet gan for fun, lai tu nāktu vēl. Iegādātie dārzeņi un garneles bija supergardi, lētāk pirkti nekā visos supermegagiga veikalos. Vienīgais, jārēķinās, ka visu iepirkšanās laiku tevi uzskatīs par naudas mašīnu. Tev pakaļ staigās zivju tirgoņi, kas visu ko piedāvās, tā pat ķerru stūmēji, kas par visām varītēm mēģinās tevi pierunāt, lai savus pirkumus saliec viņa ķerra, jo viņš tev visu aizstums visur kur vajag. Un atkauties ir neiespējami! Vienīgā izeja – ātri visu nopirkt un mukt!

Smaidīgais dārzeņu onka

Smaidīgais dārzeņu onka

Dubaijas Zooloģiskais dārzs

Dubaijā viss ir iespaidīgs, nekas nedrīkst būt normāls. Vai nu ir lielākais, augstākais, ātrākais pasaulē vai neeksistē vispār. Tāpēc nolēmām aizdoties uz Dubaijas Zooloģisko dārzu. Ja jau ir, tad jābūt iespaidīgi. Sacīts darīts! Lecam taksī un aidā! Pirms ielekšanas taksī vīrs bija noskaidrojis, ka Zoodārzs esot pārcelts uz citu vietu. Vēl vairāk cerību, ka būs iespaidīgi… Taksists arī norausta tik plecus, ka neesot gan nevienu vedis uz jauno vietu, bet nu, ja pārcelts, tad pārcelts. Protams, pēc krietnas riņķošanas atklājās, ka vai nu googles māte samelojās vai mans vīrs kaut ko saputrojis un Zoodārzs tikai gatavojas pārcelties. Nu neko… Brauksim tur, kur tas Zoodārzs visu šo laiku ir bijis un visdrīzāk arī kādu laiku būs!

Pa ceļam atklājas, ka taksists ir no Bangladešas, viņa ģimene dzīvo Pakistānā, bet pats Dubaijā ir jau 7 gadus. Mājās esot dēls un meita. Pilns komplekts. Pakistānā esot droši. Pēc mazas pauzes gan atzīst, ka varbūt lielajos pilsētu centros ir droši, bet ārpus centra labāk nerādīties, bet, neskatoties uz to, mums noteikti esot jāaizbrauc apskatīties. Esot skaisti. Visi gan esam vienasprātis, ka Dubaija ir ļoti droša. Vēl tiek noskaidrots, ka mēs neesam itāļi. Protams, tādu Latviju gan viņš nezin… Bet toties taksists zina, kur strādā mans vīrs, jo esot pāris reizes vedis uz darbu. Tā mēs jauki ķiķinot un tērzējot esam jau nokļuvuši pie Zoodārza, kur taksists atver bardačoku un pasniedz mums 1 banānu, tā esot dāvana mūsu puikam. Jauki, vai ne?

Zoodārzā par ieeju samaksājam 2 dirhamus (aptuveni 30 santīmi). Man mugurā ir šorti, kurus dažs labs sauktu varbūt pat par pantaloniem, bet jau uzreiz pie kasēm tiek norādīts, ka esmu nepiedienīgi ģērbusies. Man ir redzami ceļgali. Apsargs liek apsiet lakatu, lai, dievs, pasarg`, es tur tos dzīvniekus nesakārdinu ar saviem ceļgaliem. Labi, ka mugurā T-krekls, kas nosedz plecus…

Jauniegūtie šallīšsvārki

Jauniegūtie šallīšsvārki


Jāsaka gan, ka Zoodārzā ļoti vīlāmies. Izstaigāt visu var aptuveni 40 minūtēs, piedevām dzīvnieki tiek turēti šaurībā, nevisai labos apstākļos un kamēr atrodies Zoodārzā tavs pastaigas biedrs ir neciešama smaka. Brīžiem pat uz korķi velk, jo vietējie pakistāņi, indieši (arī citu tautu pārstāvji, kurus gan pagaidām neatpazīstu) smakas pavadījumā mierīgi ēd saldējumu, popkornu un dažs labs pat uzēd līdzpaņemtās pusdieniņas. Brrr…
Redzējām daudz čūskas, gorillu, tīģerus, krokodīļus, visādus putnus un vēl šo to, kā arī mūsu pašu stārķīšus.
Tīģeris baigi tuvu...

Tīģeris baigi tuvu…


Stārķi!!!

Stārķi!!!

Noteikti vairs uz Zoodārzu neiesim, jo, lai arī jāmaksā tikai tie 2 dirhami, nedomāju, ka tā ir baigi foršā izklaide skatīties uz tiem nabaga zvēriem. Brīvības tur nav nekādas. Dažiem pat nav iespējas normāli izskrieties. Citiem pat paslēpties no ziņkārīgajiem skatieniem… Pēdējo reizi, kad bijām Rīgas Zooloģiskajā dārzā, man jau likās, ka dažiem dzīvniekiem derētu vairāk telpas, bet, redzot šito, sapratu, ka mūsu Zoodārzā dzīvnieki dzīvo diezgan labi.

Šis mazais, plankumainais kaķīts gulēja ļoti tuvu nožogojuma malai un daži pakistāņi atļāvās viņu bakstīt un pat uzsist ar kāju pa būri.

Šis mazais, plankumainais kaķīts gulēja ļoti tuvu nožogojuma malai un daži pakistāņi atļāvās viņu bakstīt un pat uzsist ar kāju pa būri.