Sēņojam pa mājām.

Tā nu sanācis, ka Rūdolfa iesnas pārauga krekšķī, kurš ilgi neatkāpās. Vienu nedēļu nomarinēju jaunieti pa mājām, negāja uz dārziņu un šonedēļ dārziņā mid term break. Visās skolās un dārziņos gan šonedēļ nav brīvs, bet dažās, tai skaitā mūsējā, var bumbulēt pa mājām. Protams, ja nav, kur mazo likt, tad var vest uz dārziņu, kur ir mid term break camp. Kas, protams, atkal maksā papildus kāpostu. Biju jau domājusi, ka ne varbūt uz visu nedēļu, bet kādā dienā Rūdi aizvest, lai neaizmirst, kas tas dārziņš ir par zvēru, bet tā kā viņš man nebeidza puņķoties un klepot, palika dzīvoties pa mājām. Pāris dienas bija arī temperatūra. Tāpēc vakar aizdevāmies pie ārsta. Rūdis dabūjis kakla infekciju (analīzes gan būs tikai ceturtdien) un ir arī bronhīts vieglā formā. Tagad puika pirmo reizi savā mūžā lieto antibiotikas. Mēģinājām dabīgos ceļus iet, bet nekā…
Patiesībā dzīvošanās tik ilgi pa mājām ir liels pārbaudījums manai nervu sistēmai, jo puika ir kašķīgs, viegli aizkaitināms, dusmīgs 24/7. Viss tiek uztverts saasināti. Man jau sācis raustīties acs plakstiņš un rokas drebēt! Bet šodien otro dienu lietojam antibiotikas un tiešām var manīt, ka ir labāk. Kašķi mitējušies, varam visu sarunāt. Acīm redzot, pašsajūta jaunskungam uzlabojas.
Ko tad darām pa mājām? Zīmējam ar ūdens krāsām, kas bieži vien atkal pārvēršas par mammas pārbaudījumu, jo krāsa pēkšņi ir visur, tai skaitā arī ūdens pa visurieni. Lipinām plastilīnu, liekam Lego, taisām trasītes mašīnām, skatāmies pa logu kā brauc dzeltenie skolas autobusi un kā strādā blakus mājā strādnieciņi. Mācāmies ciparus, burtus, krāsas un formas. Gan latviešu, gan angļu valodā. Spēlējam spēles. Protams, arī multenes iet uz urrā. Ceru, ka jaunnedēļ jau viss būs labi un varēs atgriezties dārziņā.

Šitā ir forša štelle. Rūdolfs cenšas katru rītu iedot tētim kaut ko līdzi uz darbu ar tekstu:”ja tev paliek garlaicīgi, paspēlējies!”

Viss pludo…

Lipinām plastilīna piciņas, sniega vīrus, dārzeņus utt.

Krāsas.

Tautas medicīna – silts piens ar medu, sviestu un bik sodu.

Dzīvās būtnes un ēdamlietas. Rūdolfam dikti patīk pildīt šitādus uzdevumus, paldies par uzdevumu grāmatām Zaigas omei.

Latvijas mākslas mēnesis Abu Dabī

Abu Dabī mākslas centrs „Art Hub” savas rezidences telpās jau ceturto gadu uzņem dažādu valstu māksliniekus no visas pasaules, un šogad pirmo reizi, pateicoties arhitekta Bruno Delānda (Bruno Deslandes) iniciatīvai, marts pasludināts par Latvijas mākslas mēnesi, kurš noslēgsies ar izstādes atklāšanu 28. martā.
Latviju aicināti pārstāvēt gleznotāji Ritums Ivanovs, Sandra Krastiņa, Andris Vītoliņš, Vineta Kaulača, fotogrāfs Reinis Hofmanis un tēlnieks Ivars Drulle, kā viesmāksliniece uzaicināta arī Dubaijas latviete, jaunā fotogrāfe, Magda Jentgen.
„Art Hub” devīze – live, create, exhibit ( no angļu val. – dzīvo, radi, parādi) precīzi atspoguļo to, kas notiek mākslas mēneša ietvaros. Tā ir sava veida mākslas nometne, kurā mākslinieki tiek iepazīstināti ar vietējo kultūru un vidi, kuras iespaidā top jauni darbi. Stāsta viens no projekta dalībniekiem Andris Vītoliņš: „Mākslinieki vienmēr ir ceļojuši, tā ir daļa no procesa, tas veido personību. Kad tiec ārā no ikdienas rutīnas, tad uz dažādām lietām esi spējīgs paskatīties daudz savādāk.” „Art Hub” nevēlas, lai mākslinieki ierodas ar jau gataviem darbiem no Eiropas, viņi vēlas, lai māksla taptu uz vietas. „Šeit dzīvesveids ir krasi atšķirīgs no Latvijas. Daba un mentalitāte atšķiras, var pavērot, kā daba ietekmē mentalitāti. Kad ir iespēja padzīvot citur, rodas pilnīgi jaunas emocijas,” saka Vītoliņš.
Latvijas vēstniecības pārstāvis Abu Dabī Rūdolfs Brēmanis uzsver, ka šī ir lieliska iespēja Apvienotajiem Arābu Emirātiem parādīt to, kas ir Latvija un ko tā var piedāvāt, jo „šajā reģionā ir mazs vai vispār nekāds priekšstats par mūsu valsti, līdz ar to mēs varam gaumīgi un labā kvalitātē paši veidot valsts tēlu”. Latviešu mākslinieku viesošanās Abu Dabī ir tikai sākums tālākai sadarbībai, jo jau tagad „Art Hub” īpašnieks Ahmeds al Džafejs (Ahmad Al Yafei) izteicis vēlmi viesoties Latvijā un iepazīties plašāk ar to, ko Latvijas mākslinieki var piedāvāt.

Foto – Reinis Hofmanis