Tūlīt, tūlīt jau būs pagājis mēnesis kopš esam atpakaļ. Lēnām iejutušies atkal pasaules otrā malā. Pirmais brauciens atkal ar metro bij` mazliet dīvains. Paspējuši jau pa šo laiku nomainīt dažu pieturu nosaukumus. Nav jau nekas īpašs, bet vienalga pirmajā brīdī – ūūū, izmaiņas! Piemēram, gala pieturas vairs nav Rashidiya un Jebel Ali, bet Rashidiya un UAE Exchange. Nu nekas īpašs, zinu, zinu… :)
Dienas pavadām kā jau ierasts. Tiekoties ar draugiem, spēlējoties ar Rūdolfu, baudot dzīvi. Uz pludmali arī esam paspējuši aizdoties un uz baseinu ar`. Jo nemaz tik silts pie ūdeņiem nav. Nemaz nerunājot par ūdens temperatūru. Īpaši, ja Rūdolfam tik ļoti patīk pērties pa ūdeni, ka beigās zobi klab. Ēriks daudz, daudz strādā un daudz, daudz mēģina kopā ar grupu. Ne tikai vakaros, bet arī brīvdienās. Pēc pāris dienām būs atpakaļ no Losandželosas, kur puiši aizdevās pabeigt jauno albumu. Riktīgi lepojos ar viņu. Kad atlidos, noteikti uzrakstīsim arī par viņa piedzīvojumiem ASV un padalīsimies ar jums.
Bet šī nedēļa ir īpaša gan man, gan Rūdolfam. Rūdolfs ir uzsācis bērnudārza gaitas. Vispār jau te bērnus ieliek dārziņā jau no dažu mēnešu vecuma, ja nav citu variantu. Vai ap gadiņu. Būtībā Rūdolfs ir teju 4 gadus vecs un tas nozīme, ka pēc Dubaijas likumiem viņam būtu jāsāk iet skolā. Tā kā esam šeit jau tik ilgi nodzīvojuši, ka šis posms arī sasniedzis mūs, sapratām, ka kaut kā tomēr jāsāk iekļauties sistēmā. Mājās ar mammu ir forši, kā arī lēti! Jo dārziņš tomēr maksā kāpostu… Tāpēc izvēlējāmies variantu, ka Rūdolfs iziet pirmo skolas klasi dārziņā. Mana pamatdoma ir, lai viņš iemācās angļu valodu. Lai viņam ir vieglāk komunicēt. Kaut ko jau viņš māk pateikt, bet ne daudz.
Dubaijā ir divas iespējas vai nu vest bērnu angļu sistēmas mācību iestādēs vai izvēlēties internacionālo sistēmu. Lai arī biju nolēmusi, ka internacionālā sistēma man šķiet pieņemamāka, beigu beigās laimīgā loze krita par labu angļu sistēmas dārziņam. Mans visvisvisfavorītforšākais dārziņš atrodas villu rajonā, lai arī dārziņš seko angļu sistēmas priekšnoteikumiem, tomēr ievēro arī montessori principus, bet diemžēl sapratu, ka nebūsim spējīgi jaunieti izvadāt. Nav mums otras mašīnas (un pagaidām nav pat viena mašīna), tāpēc ierēķinot vēl takša izmaksas, sanāk ļoti dārgs prieks. Bet esmu ļoti apmierināta ar mūsu tagadējo izvēli. Dārziņš ir 15 minūšu gājiena attālumā, skolotājas ir anglietes (kas man ir svarīgi, lai Rūdolfs neiemācās angļu valodu ar filipīniešu akcentu), telpas ir omulīgas un ar dienas gaismu, kas daudzviet tomēr ir retums. Un šajā dārziņā bērnus ved ārā, svaigā gaisā. Katru dienu uz pusstundu vismaz. Piemēram, vakar snack time viņiem bija nevis iekštelpās, bet gāja ārā piknikot. Rūdolfs par to bija sajūsmā. Par to kā mums pagāja iejušanās laiks arī vēl uzrakstīšu. Gribu, lai paiet pirmā nedēļa un tad uztaisīšu apkopojumu.
Katrā ziņā mums iet labi, saule spīd, bet vēl necepina!
Category Archives: Jay Wud
Kur bijām pazuduši?
Vai zināt kur? Latvijā!
Šis gads būs aizritējis kā pa kalniem. 2015. mums būs bijis liels pārbaudījums, jo brīžiem likās, ka trakāk jau vairs nevar būt. Visi plāni, projekti, vēlmes un ieceres aizgāja tik ļoti šķērsām, ka paši vairs nesapratām – kas notiek? Bet esmu ļoti pateicīga šim gadam, jo tas atļāva paskatīties uz ļoti daudz ko no cita skatu punkta. Izvērtēt gan savas vēlmes, vajadzības, iespējas, kā arī cilvēkus sev apkārt. Šobrīd viss jau lēnām ieiet jaunās sliedēs un ilgi vairs nav jāgaida, kad mēs ar Rūdolfu lidosim pie tēta atpakaļ uz Dubaiju. Jā, lai arī šajā laika periodā bijām tikuši līdz pārdomām par atgriešanos Latvijā atpakaļ pavisam, tad jau ar domām gan par Saūdi Arābiju, gan arī par to, ka varbūt jāpieņem kāds no Anglijas darba piedāvājumiem, viss izvērties tā, ka būsim atpakaļ Dubaijā.
Kamēr es Latvijā izbaudīju darbā atgriešanās priekus un bēdas, tikmēr Ēriks klusībā, bet ar lielu centību, kala nākotnes plānus mūzikā. Kas pa šo laiku ir noticis? Viņam ir izdevies neiespējamais. Mazais latviešu bāleliņš ir pabijis ar savu grupu Jay Wud pie Hovarda Bensona ierakstu studijā Losandželosā. Un šovakar iesilda Motley Crue Abu Dhabi. Tā pat džeki kaļ lielus nākotnes plānus saistībā ar trešā albuma ierakstīšanu studijā, pie tā paša, iepriekš pieminētā, Hovarda Bensona. Un tur, draugi, mēs visi varam pielikt roku un palīdzēt! Kā? Lūk, te – palīdzi džekiem piepildīt sapņus :)
Katram tēvam jābūt par paraugu savam dēlam
Ja jau esmu savu blogu nosaukusi “Mazo latviešu lielā dzīve Dubaijā”, tad būtu muļķīgi nepieminēt dažas lietas. Pirmkārt, laikam jau jāsāk ar to, ka man ir ļoti talantīgs un daudzpusīgs vīrs. Arī Latvijā esot es tā arī nesapratu kā viņš paspēj saorganizēt visus tos dzīves līkločus, lai paspētu būt gan labs darbinieks, kārtīgs, centīgs savā darba vietā, gan trakulīgs un riktīgs I love rock`n`roll mūziķis, ziemas laikā jau padsmito vai ne pat vēl ilgāku laiku spējīgs taisni un stabili nošļūkāt ar sniega dēli pa Latvijas pauguriem un visādām trubām un nesalauzt (ptu, ptu) kādu locekli, spēlēt tenisa turnīros un šur tur pat uzvarēt, aizjost uz dažādām modeļu kastingu atlasēm un šur tur arī uzfilmēties, aiziet ar draugiem aliņu iedzert un veltīt laiku arī ģimenei. Bail, ka būšu kaut ko izlaidusi, bet nu katrā ziņā – cilvēks orķestris! Bet nu neba šeit visu to būtu metis pie malas. Kaut ko ārpus sava darbalaika arī šeit pagūst sadarīt. Teniss gan laikam pēdējā laikā ir cietis, vien pāris reizes nedēļā. Kamēr nebijām ar dēlu ieradušies šeit, arī tas tika spēlēts uz vella paraušanu. Bet nu labi, galveno domu sapratāt.
Man vīrs arī šeit skrien uz dažādām modeļu atlasēm. Un brīnumaini bieži tiek apstiprināts dažādām lomām, foto reklāmām. Man jau liekas, ka, ja nebūtu tas pamatdarbs, tad būtu visas šīs izklaides vēl biežākas. Bet foršākais ir tas, ka par to arī labi maksā! Nu iedomājaties – tu, mazais latvieti, ierodies te jau apjucis par to, ka tavas smadzenes te vajag, bet izrādās arī purniņš smuks :)
Tēlo svarīgo, steidzīgo biznesmeni
Otra lieta, protams, ir mūzika. Tā mīlestība pret rokmūziku… Zinu, ka viņš nebūtu gribējis būt nekāds inženieris, bet tiešām mūziķis ar lielo burtu. Un nevis spēlēt kaut kādos sīkos Latvijas klubos kaverversijas. Bet spēlēt SAVU mūziku – cilvēkiem, pasaulei.
Var redzēt, ka patīk uzstāties :)
Tētis spēlē Abu Dhabi
Prieks, ka šeit viņš tika uzmeklēts (!) un uzaicināts spēlēt Jay Wud grupā. Bet nu ko tur daudz! Izrādās, ka arī šeit spēlēt basģitāru labā līmenī ir gaužām liels retums, tāpēc arī šis talants tiek likts lietā. Un, kurš būtu domājis, ka kādreiz būs iespēja spēlēt Abu Dhabi F1 pasākuma ietvaros? Nu re! Arī šis sapnis piepildījies.
Grupa ar saviem klausītājiem
Tā pat arī mēs ar mazo cilvēku izmantojām iespēju paskatīties kā tētis spēlē, jo netālu no mūsu mājām notika koncerts brīvā dabā Gulf Bike Week ietvaros. Tā kā arī dēls ir redzējis tēti spēlējam, kas liekas baigi forši, jo, lai arī troksnis bija pamatīgs, brīžiem sīcis pakratījās arī mūzikas ritmos.
Rūdolfs savā pirmajā rokkoncertā!
Tātad visa šī ieraksta jēga – man ir liels lepnums par to, ka esmu apprecējusi tik foršu cilvēku, kuram ir aizraujoša un interesanta dzīve, kuru viņš dala arī ar mani. Man ir talantīgs un foršs vīrs, kas ir arī ļoti labs tētis savam dēlam. Tā kā, prozit, bezalkoholiskais aliņš par tevi! ;)
Mani vīrieši
ANCHAANS DUBAIJĀ 