Vai dzīve Dubaijā ir veselīga?

Piekrītu tam, ka katrs pats lielā mērā ir atbildīgs par savu veselību. Un vispār, ja tā padomā, par dzīvi kopumā. Īpaši attiecinot uz to, ka tas, ko tu ēd, cik daudz tu dzer un cik daudz tu kusties – tā ir tava paša atbildība. Bet ne vienmēr viss sanāk tik viennozīmīgi.
Man ļoti patīk Latvijā tagad tik modernā lieta – ēst eko paiku, lasīt visu to, kas ar sīku druku uzrakstīts uz ēdamlietas, šķirot atkritumus, bērnus siet slingā un barot ar mammas pienu, būt kustībā un vispār… domāt par to kā tu dzīvo, kā tu audzini bērnus, ko tu viņiem māci un kā tu viņus māci. Dubaijā bieži liekas, ka esmu nokritusi no kaut kādas citas planētas. Šodien par to aizdomājos, jo gadījās dīvaina situācija. Mēs ar Rūdolfu nolēmām, nākot mājās no rotaļlaukuma, notestēt nesen atvērto piemājas sulu bāru. Ārā baigā žara (šodien jau termometra stabiņš aizvirzījies līdz +34 grādiem) un kas var būt foršāk kā launadziņā iedzert svaigi spiestu sulu? Nu ko. Pasūtīju Rūdolfam piena kokteili ar mango (viņš ļoti, ļoti uzstāja, ka vēlas dzert saldējuma kokteili, panāca savu par 50%), sev pasūtīju svaigi spiestu apelsīnu sulu. Gaidījām uz tiem dzērieniem kādas 15 minūtes. Tā kā Rūdolfs tāds saguris, tad viņš iet un prasa tantei aiz letes – sauā koko?! Koko sauā? ( Saldējuma kokteilis, kokteilis ar saldējumu?). Filipīnieštante tik ķiķina un neko nesaprot, ko mazais blondīnis viņai saka. Brīdī, kad dabūjām dzērienus, pasakām, paldies un dodamies uz māju pusi. Knapi izgājusi ārā no kafūža sāku domāt, kāpēc man tā sula tik salda liekas. Uzjautāju filipīnieštantei vai tur klāt ir cukurs? Vispār man tas nebūtu ienācis prātā, ja reiz man vienā sulu bārā kāds jau reiz nebūtu prasījis vai pie svaigi spiestās sulas piegāzt cukuru vai arī nē. Šeit man neko nejautāja. Vienkārši bija piegāzuši klāt. Kaut kā sapukojos. Pateicu, paldies, bet jums tas ir man jāprasa – vai man dzērienā vajag cukuru vai arī nē. Atstāju sulu un pat aizmirsu palūgt jaunu devu bez cukura. Puikam noņemt sauā koko roka nestiepās, jo bērns tā piesūcies, ka būtu bijis skandāls pamatīgs. Viņš jau nav vainīgs, ka māte nenoskaidro vispirms, kas un cik daudz tiek piegāzts dzērienam. Ej sazini, cik daudz cukura tur bija iekšā. Nu neko. Mācība citām reizēm.
Bet domājot par šo situāciju, arvien biežāk saprotu, ka mani uzskati ar šejieni neklāpē kopā. Piemēram, Rūdolfam ļoti garšo rīsi (te jāpiebilst, ka šeit rīsi tiešām ir kaut kas cits nekā Latvijā ierastie, ļoti garšīgi pat man, rīsu neēdājam). Tad nu, kad kopā pusdienojam, vakariņojam ārpus mājas, bieži izvēlamies rīsus ar kādu gaļu. Jūs man varat paskaidrot, kāpēc tiem rīsiem bieži vien maliņā ir jāpiestumj arī frī kartupeļi? Tas nav visur, bet tik bieži! Ja tu pasūti tos frī, tad zini – es indēšos. Man gribas. Bet tad, ja tu nemaz viņus neprasi…
Vēl par ēdienu runājot, ir visādi fast food kafūži dažādās vietās, kur servē ne tikai burgerus, bet arī dažāda veida ķīniešu, filipīniešu un co ēdienus. Tur ir iespēja pasūtīt combo porciju, kur ietilpst rīsi, nūdeles (vai nu viens vai otrs), kādas divas gaļas mērces (visādas vistas vai liellops, kas lielākoties ir panēts, ar šo un to), kā arī vēl kaut kādi loriņi. Nu tik vājprātā daudz, ka paēst var 2-3 cilvēki. Un, ja tu gribi tikai kaut ko, mazliet, tad viņi nesapratnē tev tik krāmē un krāmē šķīvī to vienu izvēlēto lietu. Esmu teikusi, paldies, man nevajag tik daudz (piemēram, ja tās nūdeles tiek ņemtas tikai Rūdolfam vienam pašam), tad viņi man saka, bet madām, tas viss ietilpst cenā. Bet manu domu par to, ka es negribu mest ēdienu vienkārši miskastē, jo nespēšu to apēst, viņi nesaprot.
Kaut kā liekas, ka tik zemā vērtībā šeit ir tavs organisms, attieksme pret to, ēšanas ieradumi. Šeit tu vari pasūtīt visu iespējamo teju 24/7 ar bezmaksas piegādi uz mājām – gan ēdienu, gan zāles no aptiekas, gan ķīmiskās tīrītavas pakalpojumus. Tas tomēr baigi notrulina. Jā, daudzi rukā zvērīgas darba stundas un visdrīzāk viņiem nemaz nav laika domāt un uztraukties par mājās gatavotu ēdienu. Bet tajās reizēs, kad tas tiek gatavots, nemaz tur nekas diži veselīgāks nav… Un kas tad ir tas, ko beigās iemāca bērniem? Rūdolfs tiek uzskatīts par brīnumbērnu, jo viņš man ēd gan zaļos lapu salātus, kur īpaši izgaršo spinātu lapiņas, viņš ēd dārzeņus, zupas, gaļu, augļus un īpaši neko nesmādē. Jā, brokoļus un zivjveidīgos neciena, bet ir jau tā, ka kaut kas var arī negaršot. Bet zinu mammu, kas bērnam uz bērnu dārzu pako pusdienpaciņā līdzi Pringles čipšu paciņu, jo citu neko jau viņš neēdot. Varbūt trīsgadniekam vienkārši ir pienācis laiks lietot zobus un atradināt no piena maisījuma dzeršanas 3-4x dienā? Man tomēr liekas, ka tās arī ir tās vērtības, ko tu vari iemācīt bērnam – saprast, kas ir garšīgs un labs uzturs. Un es neaizliedzu savējam našķēties, nē! Bet ir jābūt kaut kādai pamatbāzei puncītī, kas ļauj viņam augt stipram un veselīgam. Kaut kādām robežām, ko, cik bieži un cik daudz.
Un ja jau pie veselīguma pieminam bērnus, kas mācās no saviem vecākiem, tad kā, lai šeit bērniem veidojas izpratne par veselīgu uzturu, ja vecāki nemaz nemēģina un necenšas paši dzīvot savādāk. Viņiem viss liekas ok. Ja pavēro to, kas tiek krauts iepirkumu ratiņos lielveikalos, žoklis atkaras. Saldie, gāzētie dzērieni, pusfabrikāti, gatavā pārtika, uzkodas. Nemaz nerunājot par fiziskām aktivitātēm, kvalitatīva laika pavadīšanu kopā ar ģimeni. Bieži vien brīvdienas šeit tiek pavadītas kādā lielveikalā, kur notiek iepirkšanās maratons, bērns līdz pat kādiem 5 gadiem mierīgi sēž ratos, lai viņš būtu mierīgs, priekšā planšete un dzīve turpinās. Un pēc skaisti pavadītas ģimeniskas dienas lielveikalā, visi kopā uzēd Makdonaldā.

Welcome summer!

Kas ir tas, ko visi Latvijā ļoti, ļoti gaida? Vasaru! Protams, ja tev ir nācies tupēt kā kurmim alā teju sešus mēnešus (rudens, ziema, pavasaris – būtībā liela, gara ziema) tu to vien gaidi kā kusīs sniegs, sniegpulksteņi plauks un tūlīt, tūlīt jau varēs peldēties, sauļoties, cept gaļu dārzā utt. Un vispār Normunds Rutulis swh man ziņo, ka esot karsts, karsts dienas vidus. Kur, lai glābjas no karstuma? Cik jums tur? Esot solīti 27 grādi. Uj, uj, uj! Ziniet mums jau kādu laiku iet līdz 41! Un gaiss ir mitrs. Ko nu? Kaut kā tās dienas jāpavada ir. Būtībā pāris reizes deguni “svaigā gaisā” arī tiek izbāzti. Laikam jau jāsaka, ka laimīgs tas, kurš strādā, jo no kondicionētā mājas gaisa, iekāp mašīnā, ierubī kondišku, aizbrauc uz darbu, kur atkal kondiška utt. Nemaz to svelmi tā nejūt. Arī mana čomene no Anglijas, kas šeit mitinās jau astoto gadu saka to pašu – kamēr viņa un vīrs strādāja, nemaz karstumu tik ļoti nemanīja, bet tagad, kad ir puika Rūdolfa vecumā, sāk saprast, ka ir taču baigi karsts! Jo tev ar to mazo pa dienu kaut kas ir jāsadara. Visu dienu mājās nenosēdēsi.

Izklaides iespēja nr.1 – mammas iet ciemos viena pie otras. Mammas dzer kafiju, bērni lauž mantas. Visi noguruši, visi laimīgi.

Izklaides iespēja nr.2 – sīci aizvest uz mazo bērnu ūdens atrakciju parku. Vieta forša, cena par 1h 60 dirhami (aptuveni 15 eiro), bet ar vienu stundu pilnīgi pietiekami. Vienīgais, jāsagaida, lai temperatūra nokrītas zem 40.

Izklaides iespēja nr.3 – iepirkšanās. Jā, šeit tā man liekas, ka ir izklaide nr.1. Ko cilvēki šeit dara brīvdienās? Iepērkās! Korķis lielveikala autostāvvietā ir normala parādība. Iedomājies autostāvvietai ir 7 stāvi, bet viss ir pilns! Nav, kur nolikt mašīnu.

Izklaides iespēja nr.4 – ar mazo var aizdoties uz kādu no iepirkšanās centru rotaļu laukumiem. Tie ir iekštelpās, protams, kaut kas ir jāsamaksā… Piemēram, jau pieminētajā Ibn Battuta molā ir Fun City, kur izklaides var atrast gan divgadnieks, gan arī lielāki bērni.

Izklaides iespēja nr.5 – šeit tik at kā visām mājām ir bonuss – baseins. Tad nu var mērcēties baseinā.

Izklaides iespēja nr.6 – negaidīti notikumi! Piemēram, saņēmām ielūgumu no draugiem uz cirku! Uz blakus emirātu Sharjah ir atbraucis ceļojošais cirks. Šis bija mans otrais cirka apmeklējums manā mūžā, biju bijusi tikai uz Cirque du Soleil, kad tie viesojās Latvijā. Bija interesanti gan pieaugušajiem, gan bērniem. Rūdolfs teju visas 2h nosēdēja ar muti vaļā.

Ja nav totāla svelme, bet ap 30, tad jau var iet arī ārā. Var braukt uz pludmali, parku. Katrā ziņā darīt kaut ko, kas nav iekštelpās. 29. maijā es ar Rūdolfu lidojam uz Latviju. Jūs pat nespējat iztēloties, cik ļoti to gaidu! Būsim mājās visu vasaru. Jipī!

Kur Dubaijā iepirkties?

Nesen pamanīju, ka manā blogā kāds ir gūglējis tekstu – kur Dubaijā iepirkties? Jautājums, patiesībā īzī, jo visa Dubaija ir veidota tā, lai tu, draugs mīļais, iepirktos. Šeit pat dzīvokli īrēt ir dārgāk, ja tas atrodas blakus kādam iepirkšanās centram.

Tad nu spešalī tiem, kuriem patīk tērēt naudu, Dubaijas iepirkšanās vietu tops:

1) Dubaijas mols – vieta, kur pazust uz vairākām dienām. Dubaijas mols ir lielākais pasaulē (aptuveni 1200 veikalu). Šeit veikalu klāsts ir tik plašs, ka savu maciņu varēs patukšot gan vidējas klases veikalu mīļotāji, gan tādi, kuriem zīmoli ir ļoti svarīgi. Dubaijas molā izkārtots arī pasaulē lielākais akvārijs un, ja uznāk vēlme paslidot, tad ir arī slidotava. Tā pat, ja gribēsiet uzbraukt pasaules augstākajā torni – Burj Khalifa, tad būs jāizlīkumo cauri Dubaijas molam. Dubaijas mols ir tik milzīgs, ka, ja uz turieni dodies ar metro, tad no metro pieturas, kas saucās Dubaijas mols/Burj Khalifa, līdz tiešām mola ieejai ir jāiet vēl aptuveni 20 minūtes. Daži paziņas zina stāstīt šausmu stāstus (paši no savas pieredzes, piedevām) par to, ka noparkojot automašīnu mola stāvvietā, paiet pusdiena kamēr tu to esi spējīgs atrast. Esmu šeit bijusi aptuveni 3x, vienmēr esmu apmaldījusies.

2) Mall of the Emirates – laikam skaitās kā viens no populārākajiem iepirkšanās centriem pēc apmeklētāju skaita platības ziņā. Pašai ir nācies tur atrasties brīvdienas vakarā un esmu sev nosolījusies, ka vairāk nekad šo kļūdu nepieļaušu. Cilvēku tik daudz un burziņš tik liels, ka nespēj dzirdēt savas domas. Bet, ja Dubaijā ir vēlme iepirkties, tad uz šejieni arī ir vērts atkulties. Būtībā te var atrast visus tos pašus zīmolus, ko Dubaijas molā, tikai paša iepirkšanās centra izmēri ir mazāki, tāpēc tā rīvēšanās vienam gar otru iepirkšanās laikā ir daudz lielāka. Ja maciņš atļauj, var pat palikt turpat blakus kādā no 5 zvaigžņu viesnīcām – Kempinski vai Sheraton. Un, ja nepietiek ar iepirkšanos, var arī aiziet paslēpot uz Ski Dubai.

3) Ibn Batutta – laikam mans mīļākais iepirkšanās centrs šeit. Iekārtots austrumnieciski, sadalīts sešās daļās – Andalūzija, Tunisija, Ēģipte, Persija, Indija un Ķīna. Vienlaicīgi pietiekami liels un mazs, lai izstaigātu, apskatītu, nopirktu. Katrā ziņā vērts apmeklēt kaut vai arhitektūras dēļ, mols ar dvēseli.

4) Dubai Marina mols – kaut kas izmēros līdzīgs Spicei. Uz šejieni var aizstaigāt, ja ir izvēlēts maršruts pastaigai pa Dubai Marina, tad pie reizes var iegriezties arī šajā iepirkšanās centrā. Veikali mazliet atšķiras no tiem, kas atrodami lielajos iepirkšanās centros, bet ir arī tādi paši, ko var atrast arī lielākos centros, tikai mazāki izmēros.

5) Dubai Outlet Mall – šeit gan nevarēs aizbraukt ar metro kā uz visiem iepriekšējiem, būs vajadzīgs auto vai taxis (apmēram izmaksās 100 UAE varbūt pat mazliet vairāk). Te var atrast ļoti daudz labas lietas par labām cenām. Īpaši sporta preces.

Katrā pilsētas daļā ir pa iepirkšanas centram, tikpat kā visos ir kinoteātri, milzīgi food court`i un bērnu izklaides istabas. Visos neesmu bijusi, neesmu nekāda lielā pa veikaliem staigātāja. Ja ir vēlme vēl iegriezties kādā bodē, tad var apskatīt arī Deira City Centre, kas ir visvecākais iepirkšanās centrs Dubaijā, kur atrodas arī vienīgais 4D kinoteātris Emirātos, Al Ghurair Centre, kā arī kontrastam iesaku apmeklēt Al Qouz Mall, kur neatradīsiet vispār neko no iepriekš minētā, šis būs ļoti lēti un interesanti! Varēsiet iepazīt un apskatīt Dubaijas otro, ne tik spožo seju.

Un, protams, tas vēl nav viss! Visu nevar ne aprakstīt, ne uzskaitīt.