februāris | 2016 | ANCHAANS DUBAIJĀ

Ziniet, kas ir forši, ja ir draudzenes? Īpaši, ja viņas ir mammas. Jaunas idejas tam, ko dot ēst saviem mazajiem bandītiem. Jā, jā, jā… tas nekādā veidā nav saistīts ar Dubaiju un iespaidiem par to, bet tomēr. Vienā brīdī Dubaija jau ir kļuvusi par zināmu ikdienu. Zinu un saprotu, ka neesmu vēl pati daudz ko šeit piedzīvojusi un redzējusi, bet, lai arī kurā pasaules malā tu atrastos, vienā brīdī tevi pārņem ikdiena, rutīna.
Man šeit ir divas kolosālas draudzenes. Viena ir angliete un otra poliete. Interesanti, ka šeit, pasaules otrā malā, esmu atradusi divas tik kolosālus un pilnīgi atšķirīgus cilvēkus. Jā, sākotnēji mūs vienoja vienāda vecuma bērni (puikas, kas nav mazsvarīgi), bet tagad jau mammošanās lietas ir pārgājušas citā gultnē. Uzskatu, ka viņas ir divi foršākie cilvēki, ko man Dubaija ir devusi. Divas īstas draudzenes. Ar kurām var runāt par visu, var paraudāt, pasmieties un podus nogāzt ar`. Ak, jā! Un apmainīties ar garšīgām receptēm!
Tad nu lūk, manas polietes ieteiktā recepte, kas noteikti forši iederēsies kādā brīvdienu rītā kā brokastu ēdiens. Mums garšoja!

Ricottas siera pankūkas

Sastāvdaļas:
250g ricottas siera
1 glāze miltu
1/2 t.k. cepamais pulveris
1,5 ēd.k. ar cukuru (ja grib saldākas, var likt klāt vairāk)
šķipsniņa sāls
1/2 glāze piena
2 olas, atdalīti dzeltenumi no baltumiem

Gatavošana:
Sajauc kopā sausās sastāvdaļas – miltus, cepamo pulveri, cukuru, sāli. Atsevišķā traukā sajauc ricotta sieru un pienu ar olu dzeltenumiem. Pievieno samaisītās sausās sastāvdaļas. Visu kārtīgi samaisa viendabīgā masā. Sakuļ olu baltumus gaisīgās putās un pēc tam lēni iecilā mīklā. Veido mazus plācenīšus un liek cepties tā pat kā pankūkas. Garšīgi, ja izmanto sviestu cepšanai.

Mums garšoja ar medu un ogām. Var ēst ar ievārījumu, krējumu un kanēli. Visgaršīgāk, ja ēd uzreiz, siltas un pufīgas :)

Lai labi garšo!

Tā nu sanācis, ka Rūdolfa iesnas pārauga krekšķī, kurš ilgi neatkāpās. Vienu nedēļu nomarinēju jaunieti pa mājām, negāja uz dārziņu un šonedēļ dārziņā mid term break. Visās skolās un dārziņos gan šonedēļ nav brīvs, bet dažās, tai skaitā mūsējā, var bumbulēt pa mājām. Protams, ja nav, kur mazo likt, tad var vest uz dārziņu, kur ir mid term break camp. Kas, protams, atkal maksā papildus kāpostu. Biju jau domājusi, ka ne varbūt uz visu nedēļu, bet kādā dienā Rūdi aizvest, lai neaizmirst, kas tas dārziņš ir par zvēru, bet tā kā viņš man nebeidza puņķoties un klepot, palika dzīvoties pa mājām. Pāris dienas bija arī temperatūra. Tāpēc vakar aizdevāmies pie ārsta. Rūdis dabūjis kakla infekciju (analīzes gan būs tikai ceturtdien) un ir arī bronhīts vieglā formā. Tagad puika pirmo reizi savā mūžā lieto antibiotikas. Mēģinājām dabīgos ceļus iet, bet nekā…
Patiesībā dzīvošanās tik ilgi pa mājām ir liels pārbaudījums manai nervu sistēmai, jo puika ir kašķīgs, viegli aizkaitināms, dusmīgs 24/7. Viss tiek uztverts saasināti. Man jau sācis raustīties acs plakstiņš un rokas drebēt! Bet šodien otro dienu lietojam antibiotikas un tiešām var manīt, ka ir labāk. Kašķi mitējušies, varam visu sarunāt. Acīm redzot, pašsajūta jaunskungam uzlabojas.
Ko tad darām pa mājām? Zīmējam ar ūdens krāsām, kas bieži vien atkal pārvēršas par mammas pārbaudījumu, jo krāsa pēkšņi ir visur, tai skaitā arī ūdens pa visurieni. Lipinām plastilīnu, liekam Lego, taisām trasītes mašīnām, skatāmies pa logu kā brauc dzeltenie skolas autobusi un kā strādā blakus mājā strādnieciņi. Mācāmies ciparus, burtus, krāsas un formas. Gan latviešu, gan angļu valodā. Spēlējam spēles. Protams, arī multenes iet uz urrā. Ceru, ka jaunnedēļ jau viss būs labi un varēs atgriezties dārziņā.