Eiropa, musulmaņi, demokrātija – pārdomas

Kaut kā pa galvu maļas pārāk daudz ideju, domu, sajūtu. Gan pilnīgas muļķības, kuras it kā varētu un vajadzētu pierakstīt, gan jautājumi par lietām, situācijām uz kuriem gribu pati sev noformulēt atbildes.

Šoreiz muļķības likšu malā, bet mēģināšu pati sev noformulēt domu par Franciju. Kas, ko, kā un kāpēc? Līdz brīdim, kad nonācu Dubaijā, man ar musulmaņiem nebija bijusi nekāda saskare. Atceros, ka miljons gadus atpakaļ biju viena no tām, kas vāca parakstus “pret” košera likuma ieviešanu Latvijā. Nesapratu, kāpēc kas tāds ir vajadzīgs? Viena uzņēmēja interesēs mainīt likumus… Kaut dzīvniekus mūsu platuma grādiem nepieņemamā un nesaprotamā veidā. Katrā ziņā šo gadījumu arī var uzskatīt un pieskaitīt pie Eiropas tolerances, demokrātijas. Vismaz man liekas, ka aiz šīs tolerances var nomaskēties ļoti veiksmīgi. Man ir izdevīgs piedāvājums un iespēja nopelnīt, lieku lietā savus kontaktus un vualā! Viss gatavs. Un te nu sākas auzas, jo demokrātija tomēr ir viens liels haoss. Pat, ja tev ir labi nodomi, tad vienā brīdī tas viss pārvēršas atčgānā putrā. Protams, es nezinu vai šajā gadījumā par gaļu tiešām bija labi nodomi izpatikt kādam vai vienkārši iespēja uzvārīties. Nenovirzoties no galvenās domas – demokrātija ir auzas. Nu ir taču! Padomājiet paši. Viss ir forši, viss ir labi līdz brīdim, kad kāds ar savu demokrātiju iekāpj tavā demokrātijā. Tas ir kā? Elementāri, Vatson! Tas ir brīdis, kad tavi uzskati, vēlmes, paradumi saduras ar kāda cita vēlmēm, paradumiem, uzskatiem, kas krasi atšķiras no tavējiem. Mums visiem patīk, ka mūs ciena, novērtē. Bet, kas notiek brīdī, kad tavi uzskati kādam sāk traucēt? Kas notiek brīdī, kad tava patiesība kādam citam ir nepatiesība? Kas notiek, ja tavas vēlmes un vajadzības kādam sāk traucēt? Kur sākas demokrātija un kur tā beidzas? Demokrātijai kā tādai nav pietiekami krasi novilktas robežas. Un tā laikam arī ir Eiropas kļūda. Atceros, kad mācījos augstskolā, mums bija priekšmets “subkultūru teorija un prakse”. Tas ir ellīgi sen atpakaļ, bet viens teikums man ir ļoti, ļoti iespiedies atmiņā, ko pasniedzēja jau tad uzsvēra – multikulturālisms ir izgāzies. Tagad pagūglējot var atrast ļoti daudz rakstus par to. Bet tajā laikā man vispār bija jaunums jēdziens kā tāds – “multi-kulturālisms”. Un jau tad tas bija izgāzies! Tad, kas ir tas, kas notiek tagad? Tās ir zvērīgas sekas tam, ka nav robežu. Demokrātijai nav robežu, jo tajā brīdī, kad viena demokrātija beidzas, sākas nākamā un bieži vien tās pārklājas. Iedomājieties, Anglijā ir bērnu dārzi, kur bērniem Ziemassvētkos netiek rīkoti pasākumi, nav eglītes. Kāpēc? Jo tas aizskar musulmaņu bērnu jūtas. Un kur paliek mana bērna jūtas? Viņš dzīvo zemē, kur eglīte, dāvanas, Ziemassvētku vecītis ir ierasta lieta. To es saucu par vienas demokrātijas uzbāšanos otrai. Un tas vispār ir jocīgi, jo šeit, Dubaijā, kas skaitās musulmaņu zeme, notiek Ziemassvētku pasākumi. Gan skolās, gan bērnudārzos u.c. Tad nu jāsāk domāt vai mēs, baltie, nemācamies virsū ar savu demokrātiju? No vienas puses, nezinu kā būs vēl pēc pāris gadiem, jo jau šogad Ziemassvētku pasākumi likās daudz vairāk kā pagājušajā gadā. Iespējams, ka iebraucēju kļūst arvien vairāk, iespējams, ka likumi kļūst maigāki… Viss ir iespējams. Bet es negribētu ar savu domu un ideju uzmākties un teikt, ka vajag tā. Tā ir pareizi dzīvot un tas, ko jūs darāt ir slikti un nepareizi. Nē! Esmu ciemiņš un vienmēr šeit būšu ciemiņš. Nezinu kā ir tiem, kas šeit ir nodzīvojuši 10 un vairāk gadus, bet man liekas, ka attieksme, likumi liek tev justies kā mūžīgajam ciemiņam. Jā, dzīvo šeit pārticībā, labklājībā, bet vienlaicīgi neaizmirsi, kurš ir saimnieks. Būtībā, ja tā padomā, tad ikviens, kurš šeit atrodas un nav arābs, savā ziņā ir vergs. Jo visa sistēma ir uzbūvēta tā, lai tu strādātu (jā, arī nopelnītu daudz) arābu labā. Tev pat ir atļauts šur un tur iemalkot grādīgos dzērienus, nakts uzdzīve sit augstu vilni, bet tu vienmēr atceries, ka nedrīkst pazaudēt mēru, robežu, jo ir likumi, kurus jāievēro. Kas notiek Eiropā? Piekrītu, ka savā ziņā demokrātija ir kļuvusi par visatļautību, kas jau aiziet haosā.  Kāpēc? Jo tie, kas iebrauc, sāk diktēt noteikumus un tas nav pareizi. Kaut kā man liekas, lai būtu kārtība, ir jābūt mēram, robežām, ciemiņš un saimnieks sistēmai. Bet, ja par to nav domāts no paša sākuma, tad ir lielas auzas. Atgriežoties pie Francijas, vai kāds vēl atceras kāds mums bērnībā tika raksturots francūzis? Gaiša āda, izteikti vaigu kauli… Tagad francūža ādas krāsa ir kļuvusi tumšāka un kurš nu vairs uztraucas par kaut kādiem kauliem. Jā, jā, tur arī kolonijas spēlē savu lomu, bet tomēr domu uztvērāt. No vienas puses tas viss ir apsveicami, bet no otras? Kas tad īsti ir francūzis? Vai kāds var man pateikt kāds izskatās mūsdienu brits? Šeit, Dubaijā, esmu iepazinusies ar vairākiem cilvēkiem, kuri saka, ka ir briti. Jā, britu akcents ir, bet, mazliet tālāk pašķetinot, apakšā slēpjas indietis, sīrietis, libānis utt. Protams, ir arī briti, kas ir sakņu saknēs briti, bet tomēr. Man, kā augušai Latvijā, ar piederības izjūtu, ar savas zemes, sakņu apjausmu, daļēji tas liekas tik skumji… Kas, piemēram, sanāk tie bērni, kas dzimst libāņa un anglietes ģimenē, bet dzīvo, Francijā, Polijā, Itālijā? Nekas cits laikam nesanāk kā pašam izvēlēties par ko būt. Skumji.

Esmu gan es novirzījusies no tēmas, bet tas viss ir savā starpā saistīts. Cilvēkam ir vajadzīga piederības izjūta. Un tu vari būt gaidīts ciemiņš kādā zemē līdz brīdim, kad sāc diktēt savus noteikumus. Grūtākais ir tas, ka ne visi islāmticīgie ir agresīvi. Katrs korānu (tā pat kā kristietis bībeli) tulko pa savam, pēc sava intelekta, saprāta, ģimenes vērtību sistēmas. Tāpēc visus vienā maisā neiebāzīsi. Un tas vai Eiropa dzīvo tikumīgu, pareizu dzīvi uz nevienu citu neattiecas. Tas, kas vienam ir pareizs, otram ir nepareizs. Un pierādījums, ka daļai musulmaņu vēlme pēc tās demokrātijas ir ļoti liela, jo viņi taču iebrauc Eiropā u.c. pasaulē. It kā gribas to brīvo dzīvošanu, domāšanu, bet tajā pašā laikā palikt pie saviem principiem, nesanāks, draugi. Konflikti, sasprindzinājuma situācijas ir jārisina sarunu ceļa, nevis apšaujot vienam otru. Ko tā var panākt? Neko! Varmācīga savas idejas un domas uzspiešana novedīs tikai pie pretošanās, islāma ienīšanas, musulmaņu nepieņemšanas. Un, kā jau teicu, ne jau visi musulmaņi ir teroristi. Ne jau visas sievietes, kas nēsā abaiju ir teroristes pašnāvnieces. Bet atsevišķi gadījumi, islāma kaujinieki iznīcina to labo, kas varbūt reiz ir bijis. Fanātisms, savas taisnības uzspiešana ir novedusi pasauli vairākkārt pie lielām un smagām krīzēm. Jācer, ka šajā reizē tomēr sapratīsim, ka taisnība ir relatīvs jēdziens un būtībā tā neeksistē. Tā pat kā demokrātija.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s