Ārpus visām ikdienas iešanām, skriešanām un rutīnas ir viena laba lieta – brīvdienas! Starp citu, Emirātos nav darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Šeit visi rukā no svētdienas līdz ceturtdienai. Brīvdienas skaitās piektdienas un sestdienas. Un arī ne visiem sestdienas ir brīvas. Visi labor worker`i (par to kas tie tādi arī kādreiz pastāstīšu) strādā sešu dienu darba nedēļu. Bet mēs savās brīvdienās cenšamies visu ko sadarīt. Piemēram, kādu laiku atpakaļ bijām Dubaijas muzejā. Ziniet, bija interesanti! Apbrīnojami kā šeit izskatījās pirms tika atrasta nafta. Muzeju gan gāza riņķī tūristi no Japānas/Ķīnas (piedodiet, neatšķiru!), kā arī mūsu draugi – krievi. Ja uz muzeju dodas brīvdienā, tad ar to ir jārēķinās, ka tevi stumdīs, grūstīs un elpos pakausī. Domāju, ka darba dienā vajadzētu būt mierīgāk.
Muzejā viss ir baigā tumsā un ir tāda maziet krīpī sajūta, jo brīžiem nevar saprast, kas te dzīvs un kas ne…
Dubaijas muzejā
Dubaijas muzejā
Dubaijas muzejā gultiņa
Kauliņi čuč
Suvenīru tīkotāji pēc muzeja apmeklējuma
Vēl viena pieminēšanas vērta vieta, kur esam pabijuši ir Al Ain Zoo. Tas gan neatrodas Dubaijā, bet gan pusotras stundas brauciena attālumā, bet ir vērts aizkulties. Pēc šausminošās Dubaijas Zooloģiskā dārza pieredzes šis bija woow. Ieejas maksa pieaugušajiem ir 20 dirhami. Sakārtota vide (nekur nekas nesmird!), daudz un dažādi dzīvnieki, kā arī dažādas papildu izklaides bērniem. Kad devāmies prom no Zoodārza bija jau diezgan tumšs, bet arābu ģimenītes tik un tā, gandrīz totālā tumsā, sametušies zālītē (speciāli atvēlētā vietā) vēra vaļā savus piknika grozus un turpināja ballīti.
Dzīvnieku kiš-miš.
Lauvas
Visi grib redzēt lauvas tuvumā. Patiesībā sajūta diezgan baisa, jo pieiet var pie paša stikla tuvu, tuvu klāt, bet nav tā kā Rīgas Zoodārzā, kur tie dzīvnieki paslēpušies. Te lauva ar savu ķepu sita pa stiklu un neganti rēca. Man bija bail. Arābiem gan nē!
Lauvas čuč
Lauvas baigi tuvu
Šie divi eksemplāri bija no kādas slāviski runājošas valsts. Māte ar dēlu. Mamma visu centās sabildēt, bet dēlam tas besija.
Visur apbrīnojama klātesamības sajūta
Savvaļa nebrīvē
Žirafes
Mazs cilvēks skatās uz žirafēm
Žirafes ņammā
Vienā no piektdienām bijām nolēmuši apmeklēt arī Dubaijas zivju tirgu. Tiesa gan to mēs nokavējām, jo tas ir vaļā no 05:00 – 13:00, pēc tam atveras dārzeņu un augļu tirgus, kas ir tieši blakus. Neskatoties uz to, ka zivis it kā vairs netirgoja, tev visu laiku kāds skrien pakaļ un prasa vai negribi nopirkt kādu zivi! Beigās padevāmies kārdinājumam un, izvesti caur visādiem labirintu labirintiem, nopirkām garneles. Prasīju vien 10, iedeva 17. Tā pat arī ar dārzeņiem – pērc gurķus, uzmet pa virsu arī burkānus. Un nevis tā, ka tev par to jāmaksā, bet gan for fun, lai tu nāktu vēl. Iegādātie dārzeņi un garneles bija supergardi, lētāk pirkti nekā visos supermegagiga veikalos. Vienīgais, jārēķinās, ka visu iepirkšanās laiku tevi uzskatīs par naudas mašīnu. Tev pakaļ staigās zivju tirgoņi, kas visu ko piedāvās, tā pat ķerru stūmēji, kas par visām varītēm mēģinās tevi pierunāt, lai savus pirkumus saliec viņa ķerra, jo viņš tev visu aizstums visur kur vajag. Un atkauties ir neiespējami! Vienīgā izeja – ātri visu nopirkt un mukt!
Smaidīgais dārzeņu onka
ANCHAANS DUBAIJĀ 