Dubaijas Zooloģiskais dārzs

Dubaijā viss ir iespaidīgs, nekas nedrīkst būt normāls. Vai nu ir lielākais, augstākais, ātrākais pasaulē vai neeksistē vispār. Tāpēc nolēmām aizdoties uz Dubaijas Zooloģisko dārzu. Ja jau ir, tad jābūt iespaidīgi. Sacīts darīts! Lecam taksī un aidā! Pirms ielekšanas taksī vīrs bija noskaidrojis, ka Zoodārzs esot pārcelts uz citu vietu. Vēl vairāk cerību, ka būs iespaidīgi… Taksists arī norausta tik plecus, ka neesot gan nevienu vedis uz jauno vietu, bet nu, ja pārcelts, tad pārcelts. Protams, pēc krietnas riņķošanas atklājās, ka vai nu googles māte samelojās vai mans vīrs kaut ko saputrojis un Zoodārzs tikai gatavojas pārcelties. Nu neko… Brauksim tur, kur tas Zoodārzs visu šo laiku ir bijis un visdrīzāk arī kādu laiku būs!

Pa ceļam atklājas, ka taksists ir no Bangladešas, viņa ģimene dzīvo Pakistānā, bet pats Dubaijā ir jau 7 gadus. Mājās esot dēls un meita. Pilns komplekts. Pakistānā esot droši. Pēc mazas pauzes gan atzīst, ka varbūt lielajos pilsētu centros ir droši, bet ārpus centra labāk nerādīties, bet, neskatoties uz to, mums noteikti esot jāaizbrauc apskatīties. Esot skaisti. Visi gan esam vienasprātis, ka Dubaija ir ļoti droša. Vēl tiek noskaidrots, ka mēs neesam itāļi. Protams, tādu Latviju gan viņš nezin… Bet toties taksists zina, kur strādā mans vīrs, jo esot pāris reizes vedis uz darbu. Tā mēs jauki ķiķinot un tērzējot esam jau nokļuvuši pie Zoodārza, kur taksists atver bardačoku un pasniedz mums 1 banānu, tā esot dāvana mūsu puikam. Jauki, vai ne?

Zoodārzā par ieeju samaksājam 2 dirhamus (aptuveni 30 santīmi). Man mugurā ir šorti, kurus dažs labs sauktu varbūt pat par pantaloniem, bet jau uzreiz pie kasēm tiek norādīts, ka esmu nepiedienīgi ģērbusies. Man ir redzami ceļgali. Apsargs liek apsiet lakatu, lai, dievs, pasarg`, es tur tos dzīvniekus nesakārdinu ar saviem ceļgaliem. Labi, ka mugurā T-krekls, kas nosedz plecus…

Jauniegūtie šallīšsvārki

Jauniegūtie šallīšsvārki


Jāsaka gan, ka Zoodārzā ļoti vīlāmies. Izstaigāt visu var aptuveni 40 minūtēs, piedevām dzīvnieki tiek turēti šaurībā, nevisai labos apstākļos un kamēr atrodies Zoodārzā tavs pastaigas biedrs ir neciešama smaka. Brīžiem pat uz korķi velk, jo vietējie pakistāņi, indieši (arī citu tautu pārstāvji, kurus gan pagaidām neatpazīstu) smakas pavadījumā mierīgi ēd saldējumu, popkornu un dažs labs pat uzēd līdzpaņemtās pusdieniņas. Brrr…
Redzējām daudz čūskas, gorillu, tīģerus, krokodīļus, visādus putnus un vēl šo to, kā arī mūsu pašu stārķīšus.
Tīģeris baigi tuvu...

Tīģeris baigi tuvu…


Stārķi!!!

Stārķi!!!

Noteikti vairs uz Zoodārzu neiesim, jo, lai arī jāmaksā tikai tie 2 dirhami, nedomāju, ka tā ir baigi foršā izklaide skatīties uz tiem nabaga zvēriem. Brīvības tur nav nekādas. Dažiem pat nav iespējas normāli izskrieties. Citiem pat paslēpties no ziņkārīgajiem skatieniem… Pēdējo reizi, kad bijām Rīgas Zooloģiskajā dārzā, man jau likās, ka dažiem dzīvniekiem derētu vairāk telpas, bet, redzot šito, sapratu, ka mūsu Zoodārzā dzīvnieki dzīvo diezgan labi.

Šis mazais, plankumainais kaķīts gulēja ļoti tuvu nožogojuma malai un daži pakistāņi atļāvās viņu bakstīt un pat uzsist ar kāju pa būri.

Šis mazais, plankumainais kaķīts gulēja ļoti tuvu nožogojuma malai un daži pakistāņi atļāvās viņu bakstīt un pat uzsist ar kāju pa būri.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s