Sākums.

Kā var redzēt pēc iepriekšējiem ierakstu datumiem, sen nekas šeit nav rakstīts… Kādu laiku gribējās visiem pastāstīt, kādas filmas skatos, kādas grāmatas lasu un ko gatavoju vīram vakariņās, bet tad tas vienā dienā apnika. Nerakstīju neko. Bet nu ir pienācis laiks, kad ir kaut kas ar ko padalīties. Konkrēti – es un mana mazā ģimenīte (esam trīs cilvēku sastāvā) esam pārcēlušies uz dzīvi Dubaijā. Kāpēc? Nevar teikt, ka Latvijā dzīvojām slikti, nebūt ne. Pietika līdzekļu gan pamatvajadzībām, gan izklaidēm, bet dzīvē ir iespējas, kuras ir jāizmanto. Šajā gadījumā nauda nebija primārais (protams, nenoliegšu, ka tas arī ir svarīgs aspekts, bet ne galvenais). Vīrs man ir inženieris, autoceļu inženieris. Un iespēja redzēt, saprast un pašam piedalīties vienā no straujāk augošajām pasaules vietām tieši inženieru zinātnēs bija milzīgs kārdinājums. Arī izaicinājums. Jo nevienā mirklī taču neliekas, ka es latvietis parastais un pelēkais būšu vajadzīgs tādā pasaules metrapolē. Un ne jau veikalā likt preces maisiņos. Nē! Tieši tavs prāts! Tavas smadzenes te vajag! Tad nu vīrs šeit pavadīja teju 7 mēnešus viens pats, bez mums. Mēs ar dēlu viņam pievienojāmies mazliet vairāk kā nedēļu atpakaļ. Kāpēc tik ilgi čammājāmies un nebraucām pie tēta? Elementāri! Vasarā Dubaijā ir +40/+50 grādu karstums. Kur nu lielam cilvēkam to izturēt, nemaz nerunājot par mūsu mazo cilvēku, kuram ir vien nieka 1,4 gadi. Neteikšu, ka tagad šeit ir vēss un patīkams. Ir diezgan karsti (dienā vidēji +30/+35), kā arī paliels mitruma daudzums. Bet ar katru dienu pierodam arvien vairāk.

Pati pagaidām šeit neplānoju meklēt darbu, lai gan iespējas man šeit būtu. Redzēs, kā būs pēc kāda laika, bet nevēlos atstāt savu bērnu kādai indiešu/filipīniešu auklītei (šajā reģionā parasti šo tautību pārstāves auklē mazos cilvēkus strādājošajiem vecākiem), kura ar viņu runās svešā valodā. Vai vest uz bērnudārzu, kuru cenas šeit arī ir diezgan augstas. Dēlam šī pārcelšanās rādās, ka bija visgrūtākā no mums visiem, tāpēc nevēlos vēl vairāk viņu satraukt.

Ko varu ieteikt citiem pārceļoties kaut kur ar mazu bērnu? Pirmkārt, ņemt līdzi viņa mīļlietas (mums tas ir mīļspilventiņš, kuru viņš, ierodoties šeit, neizlaida no rokām nemirkli), mantas, kuras bijušas svarīgas mājās, ēdiens, kurš vislabāk garšo (mums bija līdzi auzu pārslas, lai rītus varētu sākt kā ierasts ar auzu pārslu putru, “Rūdolfs” daži biezenīši, ko pievienot putrai, Selgas cepumi). Otrkārt, mammai jābūt ar stipriem nerviem, jāapbruņojas ar pacietību un iecietību, jo mazais var rīkot niķus un kašķus, jo viņš nesaprot, kāpēc atrodas svešā vietā un vidē. Mums tas izpaudās ar gribēšanu opā pirmās dienas 24/7, negribēšanu izlaist mammu no acīm – pat ne uz otru istabu, vannasistabu utt. Pat, ja tētis ir mājās. Tad mazais vienkārši nāca man līdzi vannasistabā un taisīja ciet durvis, lai tētis netiek iekšā.

Tā pat Latvijā lielākoties, ja devos ārpus mājas, centos mazo atstāt vecvecākiem, bet šeit tādas iespējas nav, jāņem visur līdzi. Līdz ar to viņam tas viss ir jauns un nebijis, reizēm arī apnicīgs…

Un, kas nav mazsvarīgs, ja pārceļaties vai braucat ceļojumā uz šādu zemi, jūsu bērns būs kā brīnums vietējiem – gaišā āda, blondie mati un lielas zilas acis kausē jebkuru sirdi. Esiet gatavi, ka jūsu bērnu vēlēsies fotografēt, filmēt, glaudīt viņam galvu, parunāties, pakutināt un paspiest mazo roķelīti. Visur dzirdēsiet – Hi Baby! Bye Baby! Man pat metro gadījās indiešu sieviete, kura smaidot izstiepa dēla virzienā rokas un teica – Come, Baby, let`s go to India! Bet uzmanība tiek izrādīta mīļi, tas neliekas kaitinoši vai nogurdinoši. Šeit bērnus mīl! Pat ļoti!

Tur kaut kam ir jābūt...

Tur kaut kam ir jābūt…

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s